Šis temats arī noteikti ir pieskaitāms pie viena no mana kultūršoka izraisītājiem, jo dzeršanas kultūra Spānijā ir daudz savādāka nekā Latvijā. Tā ar bija viena no spilgtākajām kultūras atšķirībām pie kuras man nācās pierast, jo spāņi alkoholu patērē ļoti bieži.
Papildinot jau iepriekš rakstīto par ēdienreizēm, noteikti jāpiezīmē, ka Spānijā ir pieņemts pie pusdienām dzert alu vai vīna glāzi, kas bieži vien ir iekļauts pusdienu piedāvājumā. Nav jābrīnās, ja darba biedri dodas pusdienās un katrs pasūta pa aliņam, tas šeit it pilnīgi normāli un neviens netiks saukts par alkoholiķi. Dažās darba vietās, alus pat ir pieejams uz vietas ofisā, kas tiek piedāvāts, kā atspirdzinājums piektdienās, pēc labi pastrādātas nedēļas. Šajā situācijā, atkal neviens nekratīs ar pirkstu un neteiks “ai, ai darba vietā nedrīkst lietot alkoholu”, jo vienas alus bundžas uzņemšana nav uzskatīta par kaut ko sevišķu.
Alus iedzeršana ar kolēģiem vai pat priekšniekiem pēc darba dienas ir pilnīgi normāla un bieža parādība.Tas noteikti netiek uzskatīts par kaut ko neprofesionālu, drīzāk gan par sociālu iespēju pavadīt laiku ārpus ofisa telpām.
Arī vakariņas ir laiks, kur vīna glāze pie ēdiena ir pilnīgi normāla parādība un dažiem pat ieradums, kā piemēram man. Varu teikt, ka jau 4 gadus no vietas man ir ieradums dzert vīnu pie vakariņām. Vai es piedzeros? Ne tuvu, vīns palīdz treknākam ēdienam, kādu šeit ir pieņemts ēst, labāk sadalīties manā kuņģī un visām vielām labāk uzsūkties.
Kā jau noteiki varat saprast no šeit rakstītā, tad Spānijā dzeršanai, kad protams, tas notiek samērīgās (viena vai divas alus vai vīna glāzes) devās tiek piešķirta ļoti sociāla nozīme. Protams, nav tā, ka Spānijā neviens nekad nepiedzeras, stāsts nav par to. Šeit vairāk vēlējos iezīmēt spāņu attiecības ar alkoholu un tā nozīmi ikdienas dzīvē. Kā spilgts piemērs ir tas, ka Spānija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā alu var iegādāties pat Macdonaldā. Kā arī dažos bāros alus ir lētāks par ūdeni vai sulu. Valodu skolās, jaunam kursam sākoties, bieži vien notiek pasākums ar nosaukumu copa de bienvenido, kas tulkojumā nozīmē “iepazīšanās dzēriens / welcome drink”, kur tiek pasniegta sangrija vai tinto de verano (tipisks vasaras dzēriens Spānijā). Valodu apmaiņas programmās jeb intercambio parasti notiek bāros un tur arī bieži vien tiek patērēts alkohols arīdzan galvenokārt sociāla kontakta pastiprināšanai.
Turpinot vēlos pastāstīt par dzeršanu un iedzeršanu nedēļas nogalēs, kas arī atšķiras no Lavijā pieņemtā. Šeit atkal vēlos stāstīt tieši par Madridi un manis piedzīvot šeit.
Ko esmu novērojusi, tad madridiešiem ir tāda kā tradīcija, ko viņi piekopj dodoties ārā “ielās” nedēļas nogalēs un ne tikai - kas ir rotācijas pa bāriem. Tas notiek tā, viss sākas jau ap 20:00 vai 21:00 ar vakariņām. Kad vakariņas ir paēstas tad var sākt doties bāru tūrē, kas parasti ir 3-4 bāri un viens vai divi klubi. Nevis tā kā Latvijā apsēdies vienos koijotos un sēdi līdz rītam. Šeit cilvēkiem patīk pārvietoties un līdz ar to laiks vienā bārā ir no 20 minūtēm līdz vienai stundai, tas galvenokārt atkarīgs no cilvēku skaita.
Vēl pastāstīšu par vēl vienu interesantu parādību, kas novērota Spānijā - botellon. Tas ir kad, liels daudzums cilvēku parētē alkoholiskās dziras atrodoties uz ielas. Teorētiski, tas nav atļauts un ir iespēja, ka policija var to apturēt, taču bieži esmu novērojusi botellon Madridē, kur policijas nav ne tuvumā. Tas parasti notiek, kad sapulcējas vairāk nekā 30 cilvēki, pārsvarā jaunieši. Pārsvarā tas notiek pēc lieliem pilsētas pasākumiem vai Madridē universitāšu apkaimē. Pievienoju arī ilustratīvu attēlu, lai vieglāk saprast par ko tieši runāju.
Lai arī bāri šeit ir uz katra stūra un iepēja piedzerties ir milzīga, dzīvojot šeit un pierodot pie spāņu kultūras, pierod arī pie spāņu dzeršanas manieres un var saprast to, ka spāņiem alkohols vairāk ir kā sociāls līdzeklis nevis veids kā piedzerties. Kas man personīgi ļoti iet pie sirds.
0 Komentāri