Mans pirmais darbs Madridē

Post Image

Dzīvojot Madridē man ir nācies saskārties ar dažādiem nodarbinātības stāvokļiem. Esmu darbojusies brīvprātīgo organizācijā, bijusi bez darba, gan strādājusi un vēl joprojām strādāju kā algota darbiniece. Līdz ar to esmu izgājusi cauri vairākām ar darbu saistītām situācijām ar kurām labprāt padalītos arī ar Tevi.

Mans pirmais algotais darbs bija pēc brīvprātīgā darba projekta beigām un tā kā spāņu valoda man bija ļoti vājā līmenī un darba pieredzes Spānijā man nebija, darbu meklēju it visur, galvenokārt tikai angļu valodā. Laika posms, kad notika mani darba meklējumi nebija tas parocīgākais - vasaras vidus/beigas, kad Spānijā, ļoti daudzās kompānijās ir atvaļinājumu laiks un nonotiek aktīvs vakanču pieplūdums. Beigās šo to man tomēr izdevās atrast.

Darba meklēšanas process man prasīja nepilnu mēnesi, no pirmā izsūtītā CV līdz pēdējai darba intervijai, pirms līguma parakstīšanas. Biju izsūtījusi aptuveni 60 CV dažādām kopānijām un tiku uzaicināta uz 3 darba intervijām. Nebiju nedz īpaši izvēlīga, nedz arī izmisusi pēc pirmā “jā”, kas pagadījās. Man bija savas prasības, kā piemēram gribēju darbu angļu valodā, vēlams internacionālā uzņēmumā, darbu ar cilvēkiem, labiem darba apstākļiem, utt. Šeit vērts pieminēt to, ka Madridē nav daudz lielu, internacionālu uzņēmumu, jo vislielākais internacionālais biznesa apjoms ir Barselonā, līdz ar to, tas padara darba meklēšanas procesu maķenīt sarežģītāku. Taču ne neiespējamu un pēc pāris intensīvām meklēšanas nedēļām atradu darbu internacionālā uzņēmumā, kur galvenā saziņas valoda bija angļu. Uzņēmums nebija liels un gandrīz visi mani kolēģi bija tādi paši imigranti, kā es, kas atrada šo darbu kā savu pirmo, jaunajā mītnes zemē Spānijā. Man bija 2 darba intervijas, viena uz vietas ofisā un otrā telefoniski, kur man bija jāprezentē iepriekš sagatavots uzdevums. Pāris dienas pēc demo intervijas man piezvanīja un paziņoja, ka esmu pieņemta darbā.

Mana darba galvenie pienākumi bija jaunu klientu piesaiste un pakalpojuma pārdošana. Kompānija nodarbojās ar biznesa konferenču rīkošanu dažādās jomās, kā ķīmijas, finanšu, auto tirdzniecības u.c. Darba alga, kas šāda tipa darbiem ir no 12.000€ - 15.000€ gadā un ir tikai mazliet lielāka nekā minimālā alga valstī, kas uz to brīdi bija aptuveni 12.000€ gadā. Pie algas klāt varēja nopelnīt arī procentus no notirgotajām konferenču biļetēm. Tas ikmēneša ienākumus padarīja lielākus, taču ēnas puse bija tā, ka katru mēnesi cipars bija mainīgs, jo procentu apjoms samazinājās vai gluži otrādi palielinājās. Kopumā ar šo algu dzīvoju salīzinoši labi, varēju nomaksāt visus komunālos un īres maksājumus un mazlietiņ kaut kas arī palika pāri tēriņiem. Tā laikā īrēju istabu, īres maksa nebija salīdzinoši liela un pārtika un pārējie izdevumi Madridē bija diezgan lēti, līdz ar to viss bija salīdzinosi labi.
Pēc 6 mēnešu darba aktīvajā pārdošanā, tiku paaugstināta amatā, līdz ar to man palielinājās alga, kā arī darba pienākumi un atbildība.

Nostrādājot darba vietā gandrīz pusotru gadu dažādu apsvērumu dēļ nolēmu meklēt jaunas iespējas un no darba aizgāju. Tā kā manas prioritātes laika gaitā bija mainījušās un valodu jau biju iemācījusies labā līmenī (B2), vēlējos strādāt spāniskā vidē, spāņu kompānijā. Tā nu es gandrīz 3 mēnešus biju bez darba jeb jauna darba meklējumos. Aizejot no iepriekšējās darba vietas man bija izveidojušies iekrājumi, jeb finansiālais drošības spilvens, līdz ar to varēju atļauties būt izvēlīga meklējot savu īsto vakanci. Svarīga lieta, kas jāpiebilst, ja darbinieks netiek atlaists no darba, bet aiziet pēc paša vēlēšanās, bezdarbnieka pabalsts netiek piešķirts. Bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts tikai atlaišanas gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad meklēju darbu manas intereses, motivācija un meklēšanas taktika bija mazliet mainījusies un šeit būs mazliet sausu faktu par to kā man gāja, lai jums lasītāji, būtu mazliet vieglāk saprast konkrētu situāciju šeit. Vēl jāpiemin, ka darbu meklēju rudens beigās, kad pa vidu bija arī decembris un janvāris ar visiem svētkiem. Kopumā izsūtīju aptuveni 250-270 CV uz dažādām vakancēm, dažāda lieluma uzņēmumos Madridē. Tiku uzaicināta uz 8 intervijām, no kurām izvēlējos 1 uzņēmumu un vakanci, kas bija neliels uzņēmums, kas nodarbojās ar konferenču menedžmentu. Tas ir 100% spāņu uzņēmums, kurā bez manis strādāja vēl viens kolēģis brits, taču pārējie kolēģi bija no dažādam vietām Spānijā un Latīņamerikā.

Kā jau paši varat noprast darba meklēšanas piedzīvojumi man bijuši raibi kā dzeņa vēders. Ir bijuši gan prieka brīži, gan arī liela vēlme padoties. Tomēr šī pieredze man ir iemācījusi sekojošas lietas - nepadoties un turpināt, jo lai arī cik daudz darba un pūļu ir ieguldīts, tomēr gala iznākums ir bez rezultātiem. Kā arī kripatiņa veiksmes. Jo atceries, lai arī cik simtus CV Tu neizsūtīsi pietiek tikai ar vienu kompāniju, kas vēlēsies darba pieņemt tieši Tevi.

Vēlu veiksmi visiem darba meklētājiem!

0 Komentāri

Šobrīd strādājam pie komentāru sadaļas, tādēļ komentāri parādīsies blogā ar nelielu laika nobīdi. Paldies par sapratni.