Lai baudītu dzīvi vienā no Eiropas lielākajā pilsētām vispirms ir nepieciešams iziet cauri papīru kalniem.
Noteikti jāņem vērā, ka es visus dokumentus kārtoju Madridē 2016. gada rudenī un šobrīd likumi, dokumentu iesniegšanas kārtība var būt mainīta. Lai nu kā šis raksts tapa, lai Tu gūtu nelielu priekšstatu par to cik viegli vai grūti ir legāli dzīvot Madridē.
Man pašai lai arī nogurdinošs taču viss process gāja samērā raiti. Pēc pieredzes varu teikt, viss ir ļoti atkarīgs no valsts daļas, pilsētas un apgabala atrašanās vietas, kā arī ne mazsvarīgi, no darbinieku garastāvokļa, kas jūs apkalpos. Esmu dzirdējusi ļoti daudz gan negatīvu, gan pozitīvu stāstu un saprotu, ka man tiešām paveicās ar to, ka visus papīrus varēju nokārtot salīdzinoši ātri un tas man tas neprasīja nedz gadus, nedz mēnešus vien pāris nedēļas, daudz zaudētas nervu šūnas un vairāku desmitu noskrietu kilometru pa dažnedažādām pašvaldības iestādēm.
Godīgi sakot papīru kārtošana Spānijā (un ne tikai te) ir viens liels apburtais loks, jo bez viena nevar iegūt otru un tā tālāk. Man ļoti paviecās, jo es vispirms atradu darbu un tad sāku kārtot visus papīrus, kas savā ziņā atrisināja lielas galvassāpes, taču saprotu, ka ne visiem var būt tāda situācija. Pareizāk sakot mani pieņēma darbā un darba vieta man deva laiku, lai es sakārtoju visus papīrus un tikai tad es sāku strādāt.
Taču par visu pēc kārtas.
Sāksim ar zaļo karti NIE (Número de Identidad Extranjero) jeb dzīvošanas/uzturēšanās atļauju, kas būs kā tava pase dzīvojot Spānijā. Tas ir dokuments, kuru Tev prasīs vienmēr un visur.
To nokārtot man sanāca samēra ātri, bez pārpratumiem un starpgadījumiem, jo laimējās ar vienu, ļoti būtisku lietu. Visu kantoru darbinieki ar kuriem es saskāros runāja labā angļu valodā un tādējādi viņi man varēja izskaidrot kura veidlapa, kurā kabinetā un ar cik zīmogiem ir jāsaņem.
Galvenās lietas, ko man vajadzēja bija pases kopija, aizpildīta veidlapa un samaksāta valsts nodeva 12€. Tālāk man bija jānokārto cita previa jeb pieraksts policijas iecirknī, kur arī notiek dokumentu iesniegšana. To var izdarīt internetā, taču jāņem vērā, ka vajdzēs gaidīt pāris nedēļas, kā bija manā gadījumā. Iecirkni vari izvēlēties pieskaņojot dzīves vietai.
Tālāk, kad visi dokumenti tika iesniegti un apstiprināti man tika izsniegta pagaidu atļauja, kas bija vienkārši balta papīra lapa, kas derīga 3 mēnešus un kas kalpo ka pagaidu NIE. Tam sekoja vēl viena cita previa vēl pēc pāris nedēļām un gaidīšana garā, garā rindā aptuveni 3 stundas uz vietas, līdz beidzot tiku pie savas zaļās kartiņas. Liels gan bija mans pārsteigums, kad saņemot savu svarīgo dokumentu legāli uzturēties un strādāt Spānijas karaļvalstī man izdeva tualetes papīra plānuma zaļu lapiņu, bez foto, kas laminēta tikai no vietas puses, uz tās, kur karaļa zīmogi, nevis mana informācija. Kā arī darbiniece, kas man izdeva kartiņu ļoti, ļoti nopietni teica, ka šo lapiņu nekādā gadījumā nedrīkst laminēt. Tad nu tāda ir mana driskas lapiņa, kas man ļauj šeit dzīvot un priecāties...
Nākamais solis, bankas konts! Kad saņēmu savu pagaidu (balto) uzturēšanās atļauju ar ko jau varēju sākt strādāt man bija jāatver bankas konts, kur tiks ieskaitīta alga. Ar konta atvēršanu man bija vislielākās grūtības un apjukums, jo lai gan pagaidu NIE skaitās kā oficiāls aizvietotājs īstajai NIE, bankas to par labu esam neuztvēra. Kas manā gadījumā nozīmēja, ka man vienīgais oficiālais dokuments ir Latvijas pase, ar kuru atvērt kontu tolaik varēja tikai 2 Madrides bankās - Bankia un ING. Visas lielās Spānijas bankas prasīja NIE, algas lapiņas, darba līgumus, īres līgumus un vēl visvisādas dullības. Es pavadīju aptuveni 2 dienas skraidājot apkārt pa Madridi un šausmīgā spāņu valoda lūdzot, man atvērt kontu, taču viss gāja velti, bieži man atmeta atpakaļ manu pasi un teica - “adios, amiga”! Vienīgā banka, kas par mani apžēlojās bija Bankia, kuras filiālē, kas atradās man tuvu darbam pavadīju kādus 3 pusdienas pārtraukumus pēc kārtas, jo bankas šajā valstī strādā līdz 14:00 un ar vienu izņēmuma dienu, kad viņiem ir arī vakara maiņa līdz 19:00. Tad nu arī paši varat iedomāties, viegli nebija. Šobrīd ar mobīlajām bankām kā Revolut un N29 dzīve ir daudz zaļāka, taču “tālajā” 2016. gadā bija mazliet jāpasvīst.
Kad beidzot saņēmu savu zaļo karti un bankas kontu, domāju beidzot iestaties miers, taču nē!!! Nākamais trakais loks sākas, kad vēlējos doties pie ārsta, kas šajā valstī ir bez maksas, taču tikai ar nosacījumu, ja ir veselības kartiņa jeb tarjeta sanitaria. To var iegūt tikai tādā gadījumā, ja esi deklarējies Madridē un tev ir empadronamiento, jo veselības centri un poliklīnikas, šeit tiek pieskaņotas dzīves vietas apgabalam..
Savukārt empadronamiento var iegūt tikai tādā gadījumā, ja Tev ir īres līgums, kas interesanti ļoti daudzās reizēs var netikt piešķirts, ja tiek izīrēta tikai istaba, piemēram, kā tas bija manā gadījumā. Vēl svarīgi atcerēties, kad esi deklarējies dzīvesvietā, tev pēc attiecīgās pilsētas daļas tiks piesaistīts veselības centrs. Savukārt ja tiek mainīta adrese, veselības centrs apgabalā, kur esi iepriekš deklarējies. Kas protams, nav diez ko jautri ja dzīvo Madrides pretējā pusē un tev pie sava ģimenes ārsta jābrauc pusotra stunda ar metro, kā tas bija vienai manai paziņai.
Protams ir arī izņēmumi, kā privātā apdrošināšana vai arī ja noticis, kas nopietns vari pa taisno doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu un gaidīt parasti vairākas stundas, līdz palīdzība tiks sniegta.
Un visbeidzot sociālās apdrošināšanas numurs jeb numero de seguridad social, kas jāsaņem, lai oficiāli varētu strādat. To var saņemt jau ar balto NIE un aizpildītu formu, kas jāiesniedz kontorī ar nosaukumu Tesorería General de la Seguridad Social. Madridē ir 3 ofisi es gāju uz to, kas bija tuvāk manai dzīves vietai tolaik. Šis process bija visātrākais un raitākais, bija jāpiesakās uz cita previa, noteiktajā laikā jāatnāk, jāpagaida vēl 20 minūtes (norma Spānijai), tad jāiesniedz visi papīri iestādes darbiniekam un Tev automātiski tiek iedota A4 papīra lapa ar sociālas garantijas numuru un gatavs.
Zinu, ka daudziem šo lasot var sākt reibt galva un rasties panika no tik daudzu papīru kalniem, dokumentu lokiem, dažnedažādu valsts iestažu nosaukumiem utt. Tici man, Tu neesi viens. Man pirms pāris gadiem gāja tieši tāpāt un šobrīd, kad viss ir aiz muguras, tas liekas, ka viens traks sapnis. Līdz ar to, ja Tev rodas kādi jautājumi droši atstāj komentāru un es centīšos sniegt atbildi.
0 Komentāri