Gāžam stereotipus 2. Daļa

Post Image

Par latviešiem bieži saka, ka mēs esam skaudīgi, slinki, neiecietīgi, kautrīgi, īgni un daudz dziedam, taču vai tā ir taisnība? … Šajā rakstu sērijā centīšos lauzt/gāzt vai gluži pretēji apstiprināt tipiskākos stereotipus par Spāniju un spāņiem.



Spānijā angliski neviens nerunā



Gan jā, gan nē. Lai arī es pati, kā iepriekš rakstīju, biju domājusi, ka dzīvojot Madridē dzirdēšu uz ielām angļu valodu daudz biežāk nekā tas notika realitātē. Kā arī domāju, ka man būs daudz vieglāk sazināties ar cilvēkiem angļu valodā, tad es ļoti maldījos, jo jau pirmajā dienā Madridē, pērkot veikalā ūdeni mani neviens nesaprata. Taču es jau nemetu plinti krūmos un turpināju ar cilvēkiem sarunāties angliski, jo gluži vienkārši citu iespēju nebija, jo spāņu valodu nezināju. Visspēcīgāko belzienu un sapratni par to cik tomēr man būs grūti komunicēt ar cilvēkiem šajā pilsētā, bija, kad atrodoties pašā Madrides centrā un ieejot nevis vienā, bet trijos suvenīru veikalos un angliski jautājot, kā var nokļūt uz attiecīgās ielas, pretī saņēmu vien ieplestas acis un paskaidrojumus spāniski. Neskatoties uz to spāņi ir ļoti atsaucīgi un pat ja cilvēks, nemāk paskaidrot angliski, tas centīsies to darīt ar zīmju valodu. Tad nu lūk, es savu pirmos mēnešus Madridē noteikti runāju vairāk zīmju, nekā jebkurā citā valodā. Vēl bieži vien esmu saskāruries ar niķi, kas piemīt dažiem spāņiem, runājot ar viņiem spāņu valodā un viņiem saprotot, ka neesmu vietējā, spāņi nomaina sarunas valodu uz angļu, kas protams ir jauks žests, no viņu puses, bet es cenšos uzlabot savu spāņu valodu, izmantojot to ikdienas dzīvē!
Šis stāsts protams nav par visiem, kas dzīvo Spānijā un ir ļoti daudzi cilvēki, kas angļu valodā runā ļoti labi, kā arī pārvalda vēl desmitiem citas valodas, šeit es vairāk gribu pievērst uzmanību tieši spānim vidējam, kuram noteiki angļu valodā tekoši runāt ir diezgan pagrūti. Kādēļ tā ir varbūt vaicāsiet. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka ļoti ilgu laiku Spānijas skolās viena no galvenajām valodām, kas tika mācīta bija franču un nevis angļu. Angļu valodas “popularitāte”, ja tās var teikt saistāma tikai ar pēdējiem pāris gadu desmitiem.
Vēl viens un varbūt pat galvenais iemesls valodu nemācēšanai ir tas, ka Spānijā visi masu mēdiji tiek tulkoti un dublēti. Piemēram, Latvijā visas Holivudas filmas kino ir angļu valodā, tās netiek dublētas, savukārt šeit pilnīgi visi mēdiji (fimas, seriāli, grāmatas), kas nav spāņu valodā tiek dublēti, līdz ar to pat ja spānim gribētos mācīties jaunu valodu, to būtu nepieciešams darīt mazliet piepūloties. Protams, lielajās pilsētās, kā Madride vai Barselona literatūras un filmu pieejamība angļu vai jebkurā citā valoda ir salīdzinoši liela, diemžēl lielāko daļu tās patērē cilvēki, kas dzīvo šeit un nav spāņi.

Spāņi ir skaļi


Taisnība! Man pašai jau patīk runāt skaļi, taču dzīvojot Madrīdē mani decibli ikdienas sarunās viennozīmīgi ir krietni pacēlušies. Ātri vien bija jāpierod, ka Spānijā ne tikai visa tauta runā ļoti skaļi un ārtri, taču gandrīz ikvienā sanākšanā, būtu tā draugu vai radu starpā visi iesaistītie runā vienlaicīgi. Man kā pieklājīgai latvietei jau no bērnības tika mācīts, ka nedrīkst cilvēkus pārkliegt vai arī, ka ir jāpagaida kamēr cilvēks pabeidz savu sakāmo un tad es varu runāt. Šeit šadā situācijā var paiet gadi, kamēr tiksi pie vārda.Un ja negribi pārvērsties par mēmo, kurš gandrīz nerunāt, tad pēc iespējas ātrāk iemācies nedaudz bļaujot. Šeit, tas nāks tikai par labu.
Savukārt protams, kas esmu Latvijā, visi draugi uz mani pikti skatās un prasa, ko es visu laiku varu bļaustīties. Ej nu saproti, kā labāk sadzīvot starp abām kultūrām…
Taču tagad jau esmu pieradusi un varu viesiem noteikti ieteikt, ja esi pārpildītā bārā un vēlies pasūtīt vēl vienu dzērienu, tad bez kārtīgas kliegšanas vari palikt arī bez kārotā aliņa.
Turpinot, varu pieminēt vēl vienu situāciju, ja atrodaties Spānijā un redzat cilvēkus bļaujam viens uz otro vai vēl trakāj uz jums, viņi nebūt nav nokaitināti, iedomīgi vai rupji, viņi vienkārši ir spāņi un, kas latvietim ir bļaušana, nereti spānim ir pilnīgi normāls komunicēšanas. Visaugstākie toņi protams ir vakarā bāros, taču pusdienlaikā arī varēsiet iegūt iespēju krietni izbļaustīties, jo tad visi cilvēki no saviem ofisiem dodas uz bāriem ēst pusdienas.Taču, kā iepriekš teicu, pie visa var pierast, līdz brīdim, kad pienāk “visjautrākais laiks” - vasara. Skaļums vasarā iegūst pilnīgi citu nozīmi. Vasarās Madridē ir neciešams karstums un visi logi ir jātur vaļā un tad šeit var dzidēt visu - 500 000 motorolleru, skūteru, auto, autobusu un metro dārdoņu, skaļos kaimiņus viņu bērnus un mazmazbērnus, ieslēgtos televizorus un radio, un visus Madrides bārus un to terases kas Spāniju bez šaubām padara par skaļāko vietu Eiropā.


Spānijā sievietes ģerbjas pumpiņkleitās


Arī viens tradicionāls stereotips, kas brūk tiklīdz kā atrauc uz Spāniju un saproti cik liels mītas tas ir. Šo man pašai ļoti patīk salīdzināt ar Latviju un to, ka bieži vien ārzemēs cilvēki domā, ka latvieši tautastērpos vien ikdienā staigā. Mēs protams, visi zinām, ka tā tas nebūt nav. Tad nu lūk ar šo stereotipu ir pilnīgi tāpat. Visas skaistās sarkanās pumpiņkleitās ģerbušās dāmas, kuras var redzēt televīzijas ekrānos un suvenīru veikalos uzdrukātas uz krekliem vai atslēgu piekariņiem ir viens liels māketinga mīts, jo Spānijā nebūt šādās dāmas nav tik viegli uz ielām redzēt.
Tomēr tas ir iepējams, ja esat nolēmis doties uz kādu no Spānijas fērijām (tradicionālo sanakšanu), tad gan dāmas pupiņkleitās ir iespējams redzēt uz katra stūra.
Fērijas ir spāņu kopā sanākšanas un svētki, kas galvenokārt notiek Adalūzijas reģionā sākot ar galveno Sevilja fēriju, kas notiek Aprīlī.
Visi pārējo laiku atrodoties jebkur Spānijā spāņu sieviete būs ģērbusies tieši tā, kā jebkura cita sieviete Eiropā.

0 Komentāri

Šobrīd strādājam pie komentāru sadaļas, tādēļ komentāri parādīsies blogā ar nelielu laika nobīdi. Paldies par sapratni.