Ēšanas kultūra Spānijā

Sāksim ar vienu no zelta likumiem spāņu ēšanas kultūrā. Ikreiz kad bārā tiek pasūtīts kāds dzēriens, komplektā ir arī uzkoda. Līdz ar to Spānija ir vienīga vieta pasaulē, kur var pie viena var gan paēst, gan padzert un tas viss tikai par kādiem 6 eiro. Neslikti, vai ne?

Nākošais zelta likums, ko noteikti ir vērts zināt ikvienam, kas vēlas ceļot pa Spāniju un doties tieši uz mazākām pilsētām. Gandrīz visās Spānijas ēstuvēs, neskaitot tās, kas ir lielpilsētas, pusdienas ir ļoti konkrētos laikos, parasti no 13:00 līdz 16:00. Ja nu gadās tā, ka ar visām tūristiskajām štellēm ir aizmirsts par pusdienām un pulkstenis rāda pāri 16:00 var palikt arī ar rūcošu vēderu, jo visas ēstuves būs ciet.

Par ēdienreizēm jau ieminējos iepriekšējā rakstā, taču gribēju pastāstīt mazliet sīkāk, jo ēdienreizes spāņiem ir rituāls. Viss sākas ar brokastīm, kas var tikt ēstas mājās, taču bieži vien tās tiek ēstas bāros. Jā, tieši tā, bāros, kur pēc darba var iedzert alu un kur nedēļas nogalēs ir vētrainas ballītes. Spānijā bāriem īpaša loma ikdienas dzīvē. Tur viss sākas jau ap 07:00 no rīta, kas tajos ir iepēja tikt pie tikpiskām spāņu brokastīm ─ grauzdētas maizes ar ļoti smalki sagrieztiem tomātiem (pan con tomate) vai arī kartupeļu tortiljas (tortilla de patatas) un protams kafija, kas kā jau kaimiņiem itāļiem tiek pasniegta piņģerota lieluma krūzītēs un ir ļoti, ļoti stipra. Tālāk visi dodas dienas darbos un viss ir forši. Tad nāk laiks pusdienām, kas tiek pavadītas miniet kur? Protams, bārā! Tikai šoreiz, atšķirībā no brokastīm, kur bārs ir izmeklēts pie mājām, tad pusdienas būs bārā, kas tuvāks darba vietai. Te tikai jāatgādina, ka kartrā sevis cienošā bārā ir pusdienu piedāvājums, kas svārstas no 10-15€ par veseliem 2 ēdieniem un saldo vai kafiju. Kā jau iepriekš rakstīju, pie šī man bija visgrūtāk pierast, jo pēc tādām karaļa cienīgām pusdienām vienīgais ko gribas darīt ir iet gulēt.
Te vēl svarīgi ir zināt, ka tipisks un labs spāņu bārs ir tāds, kur uz grīdas var atrast gan olīvu kauliņus, maizes drupačas, gan arī centus un milzīgu daudzumu salvešu.

Turpinot par ēdienu, tad vēl notiekti šeit ir jāpiemin spāņu galda karaliene - bagete. Bez tās nav iespējams pavadīt nevienu ēdienreizi. Man pagāja salīdzinoši ilgs laiks, kamēr es pieradu pie bagetes esamības pilnīgi visur, ta tiek ēsta pie gaļas ēdieniem, makaroniem, zivju ēdieniem, zupām un salātiem, respektīvi pilnīgi visur.

Kas ir tapas?
Runājot par ēdienu, nevar nepieminēt tapas, kas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa ēdot vai dzerot ārpus mājas. Kas tas ir - gluži vienkārši ir uzkoda, kas var būt gan vienārši maizīte ar sieru, čipsi, picas gabals vai zupa, vienkārdsakot jebkas, kas ienāk prātā iestādes īpašniekam /-cei. Līdz ar to no tapām var ļoti labi paēst un ir daudzi kas tā dara un kuriem ir savas iecienītākās vietas, kur kā pusdienas var dabūt tikai un vienīgi tapas. Esmu tā darījusi vairākās pilsētās Spānijā un tas ļoti labi darbojas. Dodiet ziņu kometāros, ja jums būtu interesanti uzzināt par Madrides bāriem, kur dod gardākās tapas.